Par izaicinājumiem, ar ko mūsdienās saskaras drukātie mediji un to spēju pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem savā redzējumā dalījās nozares eksperti Poligrāfijas grupas Mūkusala organizētajā starptautiskajā seminārā “Vērtība drukā”, kas 2025. gada 5. novembrī norisinājās viesnīcas Wellton Riverside Panorāmas zālē.

Pasākumu atklāja Jurģis Šķilters, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors, uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, ar pētījumos pamatotu priekšlasījumu par analogās lasīšanas būtisko nozīmi informācijas uztverē, apstrādē un spējā mācīties. Beļģijas pārstāvis Ulbe Jeluma (Ulbe Jelluma), organizācijas Print Power Europe drukāto mediju vēstnieks, dalījās pārdomās par drukāto mediju unikālajām iezīmēm un priekšrocībām, par kurām būtu jāizglīto sabiedrība un reklāmdevēji, kas nereti priekšroku dod algoritmos balstītajai digitālajai videi. Alastērs Lūiss (Alastair Lewis) no Apvienotās Karalistes, Starptautiskās periodisko izdevēju federācijas (FIPP) izpilddirektors, dalījās ar pozitīviem piemēriem – dažādu nozaru ārvalstu medijiem, kas veiksmīgi pielāgojuši savu darbību mūsdienu tendencēm. Dienu noslēdza Konstantīns Kuzikovs, izdevniecības “Žurnāls Santa” izpilddirektors un “Latvijas Reklāmas asociācija” valdes loceklis, ar apsvērumiem par to, kā pārnest saturu digitālajā vidē.

Pasākuma dalībnieki vērīgi atzīmēja, ka šī gada lekciju un sarunu norises vieta izvēlēta zīmīgi – ar skatu uz Latvijas Nacionālo bibliotēku Daugavas pretējā krastā, kur norisinājās latviešu grāmatniecības piecsimtgades svinības. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un, kā tika norādīts vienā no prezentācijām, grāmatniecība un drukātie mediji ir pārdzīvojuši gan televīzijas, gan interneta, gan viedtālruņu ienākšanu un nav šaubu, ka arī nākotnē drukātajai presei un grāmatām būs vieta mūsu ikdienā.

Drukātu tekstu saprotam labāk

Jurģis Šķilters, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors, uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, savā lekcijā “Formāts ietekmē saprašanu” stāstīja, ka pēdējo 10 gadu laikā veiktie pētījumi apstiprina – formāts, kādā lasām (digitāls vai analogs), ietekmē to, kā uztveram tekstā ietverto informāciju.

Cilvēka uztvere ir spējīga adaptēties, pašam uztvērējam to pat nemanot. Diemžēl pielāgojoties kaut kas tiek zaudēts. Lasot digitālā formātā spējam pārvirzīt uzmanību no viena informācijas fragmenta pie nākamā, mijiedarbojamies ar tekstu, kopumā pat lasām ātrāk, tomēr koncentrējamies uz atsevišķiem atslēgas vārdiem, kā rezultātā pazeminās teksta apstrādes kvalitāte un pasliktinās satura izpratne. Turpretī lasot analogus avotus lielākā mērā tiek izmantota horizontālā skenēšana jeb acu kustības, kas sastāv no pārlēcieniem un fiksācijām, kuru laikā notiek kognitīvās apstrādes process. Lasīšanas pētniecībā tas ir viens no precīzākiem mērījumu rīkiem. Lasot analogi aktīvāk iesaistās dažādi smadzeņu punkti un labāk uztveram jēgas kopsakaru.

Lasot analogi notiek arī sensorimotorais kontakts, kas ir īpaši būtisks mācību procesā. Citiem vārdiem, ir nepieciešams kontakts ar papīru, lapas pāršķiršana. Pierādījies, ka tikpat svarīgi ir pierakstīt uz papīra, jo roka ir daļa no cilvēka informācijas sakārtošanas mehānismiem, domāšanas procesiem. Nododot šo funkciju mākslīgā intelektam rīkiem, kā tas nereti notiek, tiek zaudēta spēja patstāvīgi analizēt. Novērots, ka ilgtermiņā pārsvarā lietojot digitālos rīkus bērniem ir būtiski pieaudzis informācijas apstrādes ātrums. Vienlaikus ievērojami pieaudzis arī kļūdu īpatsvars.

Lektori dienas gaitā vairākkārt atgriezās pie tēzes, ka arvien pieaugošās digitalizācijas sekas visspilgtāk izpaužas bērnu lasītprasmē un teksta pratībā. Ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem ir izveidojušies dažādi digitālie ieradumi, par kuru apvēršanu jādomā. Šķilters iesaka izšķirt saturu, kura apguvi digitālie risinājumi veicina, bet kurā ir būtiski veicināt izpratni. Lai optimizētu dažāda satura apguvi, tas ir jāsasaista ar formātu.

Prezentācija (latviešu valodā): Jurģis Šķilters – Formāts ietekmē saprašanu. Vērtība Drukā, 05.11.2025

No aizstāvības pie transformācijas

Ulbe Jeluma, organizācijas Print Power Europe drukāto mediju vēstnieks, savā prezentācijā “Druka atgūst saturu” uzsvēra, ka drukāto mediju pārstāvjiem jāpārvirza fokuss no aizstāvības pie nozares pārdefinēšanas. Diskusijas par to, vai druka izdzīvos, jāaizstāj ar diskusijām par drukātā materiāla unikālajām vērtībām, kuras nav iespējams aizstāt.

Pandēmija bija savdabīgs digitālā satura akselerators. Tobrīd digitālā vide bija teju vienīgā saikne ar ārpasauli. Šobrīd novērojams, ka straujās tehnoloģiju attīstības un satura apjoma pieauguma rezultātā notiek politiska polarizācija. Satura ir tik daudz, ka ir grūti izvēlēties, kas tajā visā ir svarīgs un uzticams. To mēdz dēvēt arī par patiesības krīzi – pasaule kļūst arvien grūtāk izsekojama. Šajā kontekstā iezīmējas drukāto mediju loma kā uzticama satura veidotājiem.

Digitālo vidi noteicošie algoritmi ir veicinājuši apsēstību ar izmērāmību un datu analītiku. Piemēram, tā kā iespējams izsekot digitālās reklāmas skatījumu skaitam, rodas iespaids, ka tā iegūst lielāku auditoriju un tai tiek veltīts vairāk uzmanības. Tomēr tas, ka kaut ko nevaram saskaitīt, nenozīmē, ka tas nav vērtīgs. Kā jau izklāstīts Jurģa Šķiltera prezentācijā, digitālajā vidē uzmanība tiek sašķelta, taču lasot analogi uztvere ir daudz fokusētāka. Skaitļi rāda, ka ASV tikai 25% no reklāmām digitālajā vidē saņem divas sekundes uzmanības. Savukārt drukātai reklāmai tiek veltīts vismaz četras sekundes uzmanības. Tādējādi iespiedreklāma ir labāka nekā digitālā, lai cilvēks to pienācīgi uztvertu un saprastu, kas tiek reklamēts.

Ieskicējot sliktāko scenāriju – cilvēki arvien vairāk noslēgsies katrs savā informācijas laukā, jo algoritmu noteiktā digitālā vidē mums katram tiek piedāvāts līdzīgs saturs tam, ko iepriekš esam izvēlējušies. Vienlaikus nekritisks mākslīgā intelekta lietojums arvien vairāk ietekmēs to, kā rīkojamies reālajā pasaulē. Alternatīva ir drukātie mediji, kas nodrošina iespēju izvēlēties un atklāt sev ko jaunu. Ulbe ieskicē ainu – tas ir kā iet cauri grāmatu veikalam, pārcilājot grāmatas, kas piesaista uzmanību. Turpretī, piemēram, straumēšanas platformā “Netflix” katram lietotājam individuāli iesaka saturu, līdzīgu tam, kas jau iepriekš skatīts.

Pastāv arī pozitīvās tendences. Cilvēki kļūst apzinātāki mediju lietojumā un pamazām cenšas izrauties no vienveidīgā satura patēriņa. Sociālos medijos pavadītais laiks samazinās, tiek meklēti alternatīvi informācijas avoti. Turklāt cilvēkiem patīk iedziļināties sev interesējošās tēmās. Diemžēl mārketinga speciālisti fokusējas uz ātriem un izmērāmiem risinājumiem. Tādēļ izdevējiem jāpārliecina, ka drukātie mediji ir trīs reizes peļņu nesošāki, jo tie daudz veiksmīgāk notur auditorijas uzmanību. Tāpat drukas nozare vienmēr ir bijusi aizsargpozīcijā attīstībā uz ilgtspējību, jo tās izejmateriāls ir papīrs. Ir pierādījies, ka papīra ražošana ir viena no tīrākajām nozarēm Eiropā. Visbeidzot, līdzīgi kā skolās, arī reklāmas vidē jārod veidi, kā ar drukāto mediju papildināt digitālo. Drukātais materiāls strādā citādi, bet ne sliktāk. Lektors ieskicē aspektu, kas tiks aplūkots turpmākajās prezentācijās – ja nebūtu drukātā produkta, vai digitālā medija ietekme būtu tikpat spēcīga?

Prezentācija (angļu valodā): Ulbe Jelluma – PRINT RECLAIMING SUBSTANCE. Vērtība Drukā, 05.11.2025

Autentiskums, uzticamība un kopiena

Starptautiskās periodisko izdevēju federācijas (FIPP) izpilddirektors Alastērs Lūiss prezentācijā “Globāls pārskats, atziņas un galvenās izaugsmes tendences no FIPP Pasaules mediju kongresā 2025” dalījās ar pozitīviem piemēriem, kas raisa cerību par drukāto mediju nākotni. Viņš papildināja iepriekšējā lektora atziņu par to, ka drukāts medijs spēj raisīt ne tikai uzticamību, bet arī sniegt autentisku pieredzi, kā arī pulcēt lasītāju kopienu. Laikmetā, kurā mūs aptver nepārtraukta informācijas plūsma, cilvēka radīts saturs paliek neaizstājams.

FIPP ne tikai iedvesmo izdevējus visā pasaulē un nodrošina iespējas tīkloties un veidot kontaktus, bet arī aizstāv izdevēju intereses. Alastērs uzsver, ka nekad nav bijis tik svarīgi būt kādā no izdevēju organizācijām, kā šobrīd, kad nozare piedzīvo pārmaiņas. Šogad federācijas kongresā piedalījās 500 pārstāvju no 40 valstīm un tā fokuss bija vērsts uz skatu nākotnē.

Ilustrējot drukāto mediju pielāgošanos mūsdienu prasībām, Lūiss dalās ar četriem piemēriem – žurnāliem “Hola!” Spānijā, “Storytime” Nīderlandē, “Time” ASV un “Daily Nation” Kenijā. Lai kompensētu apgrozījuma samazināšanos, “Hola!” liek uzsvaru uz lasītāju kopienas veidošanu, piemēram, izsūtot personalizētu jaunumu apkopojumu. Izdevēji arī uzlabojuši žurnāla dizainu – lai gan eksemplāru daudzums samazinās, tiek palielināta to vizuālā vērtība. Savukārt bērnu žurnāls “Storytime” veido zīmolu ar veselu ekosistēmu, kurā ietilpst ne tikai drukātais žurnāls, bet arī audio ieraksti, digitālais saturs, kā arī tiek rīkoti lasītāju klubi. Te uzsvars tiek likts uz mijiedarbību. Tiek iesaistītas arī izglītības institūcijas un veidots īpašs saturs, kas atbilst izglītības iestāžu prasībām. Lai gan varētu šķist, ka plaši atpazīstamajam izdevumam “Time” ar 100 gadu vēsturi pielāgošanās mūsdienu tendencēm norit daudz gludāk, arī tas saskārās ar izaicinājumiem. Sākuši attīstīt digitālo abonementu sistēmu, izdevēji mainīja stratēģiju un padarīja saturu brīvi pieejamu visā pasaulē, bet tā vietā attīstīja sadarbības ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta platformām. Visbeidzot, Nacionālo mediju grupa Kenijā, pateicoties digitālajām iespējām, darīja arhīvu pieejamu un guva no tā ieņēmumus.

Visi piemēri apliecina, ka izdevējiem nav jāizvēlas starp drukāto un digitālo mediju, bet ir jāiesaista zīmola domāšana un jārod veids, kā attīstīt kvalitatīvu saturu abās platformās, drukātajam medijam  saglabājoties kā zīmola kodolam. Neaizmirsīsim, ka drukāts materiāls sniedz nesteidzīgu luksusa pieredzi, ko lasītāji joprojām novērtē, īpaši mūsdienās, kad tik daudz laika tiek pavadīts, veroties ekrānā.

Prezentācija (angļu valodā): Alastair Lewis – OVERVIEW AND KEY LEARNINGS FROM FIPP2025. Vērtība Drukā, 05.11.2025

Vai nozari izglābs digitalizācija?

Dienu noslēdza Konstantīns Kuzikovs, izdevniecības ”Žurnāls Santa” izpilddirektors un “Latvijas Reklāmas asociācija” valdes loceklis, ar prezentāciju “Kā digitalizēt drukātu žurnālu”. Viņš sniedza vērtīgu ieskatu savā pieredzē Latvijas mediju vidē, stāstot gan par digitalizācijas priekšrocībām, gan ar to saistītajiem izaicinājumiem.

Lai ieskicētu, ka digitalizācija nav tik ātrs un vienkāršs risinājums kā varētu šķist, jāatgādina, ka digitālajā vidē notiek cīņa par lasītāju uzmanības sekundēm. Turklāt digitālā medija attīstība cieši saistīta ar tehnoloģijām, kas nepārtraukti jāuzlabo, piemēram, abonēšanas sistēmām, mākslīgā intelekta iesaisti. Digitālajā vidē iespējams iegūt dažādus datus, taču tikpat svarīgi ir prast tos interpretēt. Citiem vārdiem, ir jāzina sava auditorija. Medijiem ir jāveic iekšēji pētījumi, jāsaprot, ko cilvēki lasa. Šobrīd digitālie mediji 90% ienākumu gūst no reklāmas un abonenti ir ilgtermiņa ieguldījums, kas nākotnē var sniegt ienākumus. Turklāt, lai vispār iegūtu šo auditoriju, kas ir gatava par saturu maksāt, jābūt klātesošiem soctīklos, kuru ieinteresēt ar bezmaksas pieejamo materiālu.

Domājot par drukātā medija digitalizāciju, lai sasniegtu plašāku auditoriju, klasisks scenārijs būtu to pārpublicēt portālā, kas sniegtu iespēju pievienot reklāmu un iegūt abonementus. Tomēr ar to nepietiek, šim procesam ir jāpiesaista e-komercijas domāšana, ir nepieciešama jauna loģistika, jāattīsta platformas, to dizains, jāizmanto digitālā mārketinga instrumenti, jāturpina komunicēt ar klientu arī digitālajā vidē, jāsaglabā konkurētspējīgs cenu piedāvājums. Savā ziņā ir jārada jauns kvalitatīvs produkts pasaulē, kurā notiek digitālā satura devalvācija, jo tā ir ārkārtīgi daudz. Šajā situācijā izdevējiem jāizmanto fiziskā produkta priekšrocība, jo žurnālu joprojām respektē.

Prezentācija (latviešu valodā): Konstantīns Kuzikovs – Drukas žurnālu digitalizācija. Vērtība Drukā, 05.11.2025

Kā vairākkārt apstiprinājās visās prezentācijās, drukai ir vērtība – tā ir ne tikai pieejamāka mūsu uztverei, bet tā ir arī uzticības garants laikā, kad digitālo vidi pārpludina mākslīgā intelekta radīts saturs. Ir svarīgi apzināties drukāto mediju izaicinājumus un spēt adaptēties mūsdienu prasībām. Digitālā vide sniedz pieeju plašai auditorijai, taču ir jāspēj piesaistīt tās uzmanību ar kvalitatīvu saturu un pamatot, kādēļ par to ir vērts maksāt. Piemēram, medijiem jāveido vienots zīmols, kurā drukātais izdevums ir kodols, kas tiek papildināts ar digitāliem risinājumiem.

Kas nav mazsvarīgi, drukāts izdevums ļauj vērtīgi pavadīt laiku bez ekrāniem. Kā noslēgumā teic pasākuma rīkotāji, lasīšana daudzām paaudzēm ir sniegusi atelpu visdažādāko laikmeta satricinājumu brīžos. Lai tā sniedz mieru arī šodienas stresā!

Teksta autore: Renāte Berga

Fotogrāfe: Ieva Salmane

Vizualizācijas autore: Dace Buka